bārdas dzīšana nostaļģija
Janvāris 11th, 2012 § Komentēt
Kaut kāda dīvaina sajūta pārņem katru reizi, kad noskuju uzaudzēto bārdu. Tāds sentimentālisms, nostaļģija. Kaut gan pašam vārdam ‘nostaļģija’ ir Sengrieķu izcelsme, kas nozīmē sāpes un tā ir tāda melanholijas forma. Gribētos jau ticēt, ka ar mani nav tik traki, bet tomēr nedaudz smeldz.
Bet ko gan es te runāju, man smeldz tikai tas, ka atvaļinājums ir galā un tas tā vienkārši sakrīt, ka atvaļinājumos audzēju bārdu, lai seja mazliet atpūšās. Tā lūk.
Mazliet atskaitīšos par izdarīto atvaļinājumā – nopirku kedas vasarai, biju uz ķinīti, par ko uzrakstīšu mazliet vēlāk, uuun nosvinēju mammas un vectēva Dzimšanas dienu. Un ja godīgi, tad tas arī ir viss. Nožēlojami, ne?
Ne tik ļoti. Vienīgi esmu neapmierināts, ka aizgājušajā nedēļā nepaspēju aiziet uz Padega izstādi, bet to noteikti izdarīšu šajā nedēļā. Kas manu laiku visvairāk aizņēma ir pagaidām neliels projekts, kuru varētu apzīmēt ar vārdiem “mājas lapa”. Pagaidām viss.
Ak jā, šodien jāaiziet uz kori. Jāapskatās kas tur notiek un jānovērtē vai ir vērts. Vismaz kopā ar Hammeru jābūt jautri.
