Edgars un klavieres
Janvāris 12th, 2012 § Komentēt
Dienu pirms savas Vārda dienas man bija tā vienreizējā iespēja apmeklēt kora mēģinājumu. Kas tur vienreizējs? Tas ir Rīgas Latviešu biedrības nama vīru koris, kuru vada Edgars Račevskis. Kaut nebiju sevišķi augstās domās par viņu, tomēr viņš ir Dziesmu svētku virsdiriģents un noteikti būtu interesanti ar viņu sastrādāties, un arī daudz ko mācīties. Kā arī Hammers jau ilgu laiku (no septembra) uzplijās, lai beidzot pamēģinu.
Tā nu ir iesācies jauns gads un vismaz pamēģināt jau var, tāpēc norunātajā datumā kāpu tramvajā, lai brauktu uz centru. Biju jau ticis gandrīz līdz Biedrības namam, kad sastapu Hammeru1, kurš ātrā solī nāca man pretī.
“Ejam nest klavieres!”
Okēj, labi, ejam. Turpinājām ceļu pāri Barona ielai līdz kādām durvīm un uzkāpām trešajā stāvā. Tad sekoja operācija “Klavieru nešana uz trešo stāvu cauri piektajam”.
Jūs domājiet, ka ir viegli sešiem līdz astoņiem večiem nest klavieres pa šaurām un stāvām kāpnēm? Es jums teikšu, ka nav viegli. Labi, ka tas nebija flīģelis, citādi būtu galīgi izdemolējuši gan kāpņu telpu, gan pašu instrumentu. Katrā gadījumā nepilnā stundā bijām atraduši savu telpu, kaut gan bez krēsliem, bet ar klavierēm un varēja sākties “mēģinājums”.
Līdz dziedāšanai gan mēs tā arī netikām, bet toties dabūjām iedzert karstvīnu, kāds cits viskiju, parunājos mazliet ar Račevski, kurš ieradās nedaudz pēc tam, kad bijām atnesuši klaviere. Varētu par teikt, ka mans iespaids par viņu mainījās uz labo pusi. Izskatījās vismaz veselīgs un priecīgs – visās iepriekšējās tikšanās reizēs viņš bija saīdzis un visu laiku klaigāja. Kā arī iepazinos ar citiem topošajiem kolēģiem. Diezgan interesanta publika, ja salīdzina ar ‘fortius’, bet tas visticamāk dēļ tā, ka vīru koris. Atstātu no ‘fortius’ tikai vīrus un tad arī sāktos visādas ēverģēlības. Jāpiemin arī tas, ka no visa sastāva es būšu jaunākais un… nu katrā gadījumā interesanta publika un vajadzētu būt jautri. Ja visi būs kā Hammers, tad jautrība garantēta.
Ja šī vasara man tik ļoti vēl neinteresē, kaut varētu būt interesanti piedalīties igauņu Dziesmu svētkos, tad nākamajā sezonā obligāti ir jāatrod labs koris, lai varētu gan īstajos koru karos izdziedāties, i’ uz skatuves uzkāpt kopā ar lielajiem.
Apmēram tā.
____________________________________________________________
1 Kārlis Hammers ir mans bijušais mūzikas skolotājs un kora diriģents, kurš pēc ilgiem gadiem ir kļuvis par labu draugu. Kaut viņam jau ir pāri septiņdesmit, šad tad vēl saskaipojam un ja nebūtu viņa, visticamāk nekad nedziedātu korī, vispār to padarīšanu neizprastu un nebūtu arī apceļojis pusi Eiropas.