skolā ieti man gribās

Pff… negribās gan. Nu varbūt mazliet. Nezinu īsti.

Gribēties gribās, lai ātrāk pienāk, paiet un aiziet. Nokārtojam visu un miers. Tik reti jau jāapmeklē tā skola, ka īsti apnikt jau nevar, bet tomēr. Katrā gadījumā jau šodien, jo ir jau pāri pusnaktij un ir sācies 14tais datums, sāksies pirmā kursa otrais semestris ar vispirms valodām un tālāk ar informātiku un psiholoģiju. Redzēs, ko tur mācīs, jo psiholoģiju esmu mācījies, angļu valoda problēmas nesagādā, vācu valodu esmu mācījies 12 gadus, bet informātikā palicis… access? SPSS? Opera?! Tad jau redzēs.

Biju uz Padegu. Nu super, es jums teikšu. Ja neesiet vēl paspējuši, tad noteikti aizejiet uz Nacionālo Mākslas Muzeju. Tas vienkārši ir jāredz un bija izstādīti daudz neredzēti darbi no viņa privātās kolekcijas. Tagad jāmēģina pārvarēt skopums un jāiegādājas 400 lapas biezā Jāņa Kalnača grāmata „Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs”. 30 Ls, anyone?

Nosvinējis Vārda dienu jāatzīst, ka svētki tomēr ir jauki. Dāvanas, brīvdiena, kūka – nav ne vainas. Un pašam sev arī izdevās uzdāvināt ko vērtīgu, it īpaši tāpēc, ka to jau sen vajadzēja. Pamazām svītrojas lietas no vajadzību saraksta, bet tikai pamazām.

Nupat, nupat, dažas dienas atpakaļ, kaut tīri teorētiski, sākās plānošana ceļojumam uz Nīderlandi pie kāda laba drauga jeb precīzāk draudzenes. Jāsagaida tagad rēķins par dzīvokli, jānovērtē finanses un no teorētiskiem plāniem tie varētu kļūt par samērā reāliem. Dzīvosim redzēsim.

Un kā jums pagāja piektdiena, trīspadsmitais? Rīgā beidzot parādījās Ziemassvētki, t.i. sāka snigt!

Iepazīstieties!